READING

ceturtā diena

ceturtā diena

Šodien ir svētdiena, tāpēc atkal sākām darboties mazliet vēlāk kā parasti. Zane kopā ar mūsu jauno kaimiņieni/kolēģi (dzīvos tieši aiz sienas) devās parakstīt dzīvokļa līgumu un mēs vēlāk kopīgi braucām meklēt dažas pirmās nepieciešamības preces.

Netālu no viesnīcas ir neliels tirgus un milzīga nekārtība, smakas, un atkritumu kaudze burtiski ielas vidū. Šodien tam visam bija pievienojusies arī milzīga rozā telts, kurā skanēja skaļa mūzika. Pēc baltajām drēbēm spriežot tur notika bēru pasākums.

Braucām garām teltij un tālāk uz Pencil Market (it kā normālas veikala telpas, bet pilnas ar maziem stendiem, kur katrs tirgo, ko vēlas), bet tur neko prātīgu neieraudzījām.

Pēc tam vedām koferus uz jauno dzīvokli, kur konstatējām, ka virtuvē nav siltā ūdens krāna. Ir mazliet interesanta paskata krāns, kuram var regulēt tikai daudzumu – vairāk un mazāk, nav nekādu iespēju ieslēgt karsto ūdeni, kā arī apskatot trubas var redzēt, ka zem krāna ir tikai viena – aukstā ūdens truba. Satikām mājas saimnieku/īpašnieku, kurš laikam vispār nesaprata mūsu problēmu. Viņa seja izstaroja neizpratni – priekš kam virtuvē siltais ūdens, vai tad traukus nevar mazgāt ar aukstu ūdeni? Ja vien tas nebija tēlots izbrīns, tad tagad ir skaidrs, kāpēc arī citur pret trauku mazgāšanu izturas tik pavirši. Izskatās, ka šai problēmai īsti nav risinājuma, jo siltā ūdens truba tur vispār nav pievilkta klāt. Laikam būs jāvāra ūdens, katru reizi, kad mazgāsim traukus. Vēl ir doma (sazin, cik reāla) prasīt, lai mums piešķir trauku mazgājamo mašīnu, citādi nav skaidrs, kā tiksim galā ar netīrajiem traukiem. Piedevām mājā ir problēmas ar internetu (nav iespējams pieslēgties), bet ir cerības, ka tās tiks atrisinātas.

Burtiski pie pašas mājas ir arī BKK market – diezgan liels tirgus, kur kā jau noprotat, var nopirkt gandrīz visu, kas ienāk prātā. Tirgū valda nesaprotama un grūti panesama smaka. Mūsu pašu centrāltirgus zivju paviljons smird aptuveni līdzīgi, bet smaka ir pazīstama, tāpēc varbūt vieglāk panesama nekā šeit svešumā esošā. Gatavojos tur atrast labas tirgus tantes no kurām pirkt dārzeņu, augļus un jūras veltes. Līdz tam brīdim gribu sagatavoties, lai varētu vismaz trešdaļu domas izteikt khmeru valodā. Tirgū nopirkām papīra virtuves dvieļus, rokas ziepes, tualetes papīru. Šajā tirgū ar mums neviens īsti negribēja kaulēties, nosauca cenu un stingri palika pie tās. Kad pirms dienas bijām lielajā centrālajā tirgū, tur gan mums momentā stiepa pretī kalkulatoru un deva iespēju uzrakstīt savu cenu. Izskatās, ka būs jābrauc uz centrālo tirgu vismaz vēl vienu reizi.

Mazliet iekārtojāmies jaunajā dzīvoklī. Sasveicinājāmies ar augšējiem kaimiņiem. Virs mums dzīvo pāris, abi ir skolas jaunie skolotāji.

Vakariņas ēdām tieši pie mājas. Pāri ielai ieraudzījām vietējo restorānu. Tas bija aizdomīgi tukšs. Varbūt iemesls bija skudras, kas rāpoja pa visām malām? Bijām vienīgie apmeklētāji. Ēdiens gan bija gards, mazliet ass, bet kopumā ļoti baudāms. Arī cenas atšķirībā no tūristīgajām vietām bija norādītas nevis dolāros, bet gan rielos. Četri ēdieni, divi dzērieni kopā sanāca ap 7 latiem. Ar ēdieniem gan pārspīlējām, visu nevarējām apēst un mums līdzi iepakoja springroļļus un foršo aso mērcīti. Šķiet, ka šī būs viena no vietām, kuru apmeklēsim arī nākotnē.

Pēc tam braucām atpakaļ uz viesnīcu. Bēru pasākums laikam gāja uz beigām, jo rozā krāsas teltī bija palikuši tikai daži galdiņi ar viesiem. Nopeldējāmies baseinā, pačalojām ar Zanes kolēģiem un devāmies pie miera. Šī ir pēdējā nakts viesnīcā. Rīt Zanei ir pirmā darba diena. Un es rīt dodos uz dzīvokli, kurā dzīvosim visu nākamo gadu.


Ikdienā es nodarbojos ar to, kas man pašam visvairāk patīk un es varu to darīt arī otrā pasaules malā. Es veidoju mājas lapas un brīvajā laikā blogoju un sekoju līdzi interneta parādībām. Kad internets ir izslēgts, man patīk fotografēt, braukt ar riteni cauri maziem Kambodžas ciemiem, lasīt grāmatas, laivot pa Latvijas upēm un gribētos kādu reizi paskriet, bet šeit ir mazliet par karstu.

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here