READING

Otrā diena – atradām dzīvokli

Otrā diena – atradām dzīvokli

Šodien atradām dzīvokli. Tā ir pati svarīgākā un nomierinošākā šodienas ziņa. No rīta tikāmies ar vienu no dzīvokļu aģentiem, kas vadāja mūs apkārt savā mašīnā kādas 2 – 3 stundas un rādīja dažādus dzīvokļus. No tiem visiem mums patika divi, visi pārējie bija vai nu dikti mazi, vai nevajadzīgi lieli un dārgi. Daži dzīvokļi bija arī vienkārši jocīgi, bija viens, kurā Mikam bija jānoliec galva :). No tiem diviem, kas mums patika viens bija par dārgu, bet otrs savukārt stundas laikā (kamēr braukājām apkārt) bija jau aizņemts. Kad mākleris mūs izlaida pie viesnīcas un paziņoja, ka nekā cita, ko rādīt viņam neesot un vispār – mūsu noteiktajās robežās atrast dzīvokli šobrīd neesot iespējams, bija diezgan bēdīgi. Likās, ka varbūt mēs esam pārāk izvēlīgi un varbūt būs vien jāsadzīvo kaut kādā šaurībā un jocīgā krāsu salikumā.

Vēlāk pēcpusdienā tikāmies ar citu mākleri. Šis bija gērbies glaunās biksēs un izejamā kreklā, kā arī – brauca ar džipu. Viņš jau zināja, ka bijām tikušies ar citu mākleri – pajautāja, ko bijām redzējuši. Kad nosaucām divus dzīvokļus, kas mums patika (viens aizņemts, otrs par dārgu) un izstāstījām, ko no dzīvokļa sagaidām, mākleris nopriecājās un teica, ka zinot, ko mums parādīt. Dzīvoklis bija patiešām dikti jauks – paliela guļamistaba, normāla izmēra viesistaba apvienota ar normāla izmēra virtuvi. Balkons, kas apiet apkārt gandrīz visam dzīvoklim un divas vannas istabas; patīkams krāsu salikums; apsardze un tīrīšana iekļauta cenā. Tur mēs arī dzīvosim. Tas viennozīmīgi ir labākais, ko mēs esam šodien redzējuši.

Vēl šodien bijām arī skolā un bankā, un vēlāk iesim vakariņās. Viesnīcā, kurā mitināmies, dzīvo vēl kādi 10 citi jaunie skolotāji. Tāpēc tā sajūta ir – visi savējie. Ārā ir diezgan karsts – par temperatūru gan īstas nojausmas nav, taču noteikti zinu, ka šovasar Latvijā ir bijušas karstākas dienas. Toties telpās ir tik patīkami, visur ir kondicionieri un ventilatori, atšķirībā no mūsu (nu jau bijušā) dzīvokļa Miera ielā.

Neesam redzējuši nevienu (tik tiešām nevienu) odu. Toties esam redzējuši dažus smukus tauriņus, dažas apmēram 7 cm lielas ķirzaciņas (Miks tās glauni sauc par gekoniem), divus pieaugušus kaķus un divus mazus kaķēnus, kādus pāris suņus. Nekas neliecināja, ka kāds no šiem dzīvnieciņiem būtu paredzēts ēšanai, kaut gan – droši zināt nevar.

Šodien arī nopirkām augļus – banānus un ličijas. Garša – ir pilnīgi savādāka nekā Latvijā :) Kopējās izmaksas par pus kilo ličiju un 12 banānu ķekaru bija apmēram 2.5 $ (tātad 1.25) un mūs nepamet sajūta, ka cena bija daudz lielāka nekā patiesībā.

Pašlaik sēžam viesnīcas pirmajā stāvā pie baseina. Apēdām nedaudz kartupeļus frī un maizītes ar vistas gaļu – garšīgi.

Izskatās, ka drīz varētu būt vakara lietus. Lietus sezona gan tikai lēnām sākoties.


Es esmu Zane un Japānā es strādāju par skolotāju. Šajā blogā rakstu par piedzīvojumiem, iespaidiem, domām un idejām, kas rodas dzīvojot otrā pasaules malā.

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here