kāpēc nedrīkst skatīties kino?

Ieejot tumšajā kino zālē mūs pārņēma kondicionieru radītais aukstums. Savāds nemiers un mājīgums.

Ritēja filmas pēdējie kadri un mēs abi vienlaicīgi sapratām, kas par lietu. Kino skatīšanās Latvijā mums ir ierasts rituāls. Tūlīt beigsies filma un nokāpsim lejā, iesim cauri tunelim, būsim pie mašīnas, brauksim mājās, kāpsim līdz pašam jumtam un nonāksim atpakaļ mājās. Kino zāle ar mums izstrādāja elegantu triku, tā bija kļuvusi par savādu mašīnu, kas mūsu prātus pārvietoja prom no mūsu atrašanās vietas. Mēs vēl neesam sagaidījuši titrus, bet mūsu prāti jau kāpj lejā pa trepēm, darbina Alfiņu un tūlīt dosies uz dzīvokli Miera ielā.

Tā bija dīvaina sajūta, kad izejot uz ielas mēs sastapām tuk-tuku nevis savu Alfiņu.

P.S.

Ar mani viss ir štokos :) Šis ieraksts ir tapis, lai atkārtoti iegruzītu Zani :)


Ikdienā es nodarbojos ar to, kas man pašam visvairāk patīk un es varu to darīt arī otrā pasaules malā. Es veidoju mājas lapas un brīvajā laikā blogoju un sekoju līdzi interneta parādībām. Kad internets ir izslēgts, man patīk fotografēt, braukt ar riteni cauri maziem Kambodžas ciemiem, lasīt grāmatas, laivot pa Latvijas upēm un gribētos kādu reizi paskriet, bet šeit ir mazliet par karstu.

RELATED POST

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here