READING

Izjāde cauri applūdušajiem rīsu laukiem jeb sestā ...

Izjāde cauri applūdušajiem rīsu laukiem jeb sestā diena Sieam Reap

Šodien pamodāmies stundu vēlāk kā ierasts, ar domu – šodiena būs atslodzes un atpūtas diena. Iepriekšējo dienu pirmās puses bija izplānotas līdz pēdējam sīkumam, savukārt šodien gribējām ļauties mirkļa iedomām un priecāties par saulaino dienu. Tā kā šodien ir arī Mika vārda diena, tad, protams, viņam bija mazliet lielāka teikšana par to, ko tad īsti šodien darīsim.

Pēc nelielas šaubīšanās, nolēmām izmēģināt zirgu izjādi, kas solīja citādu skatu punktu uz pilsētu un vietējo iedzīvotāju dzīvi. Tā kā iepriekš nebijām pieteikušies, bija nelielas šaubas vai tik pēkšņi to vispār iespējams noorganizēt. Izrādījās, ka zirgi esot pieejami un varam doties uz “Laimīgo rančo” (“Happy Ranch”) jebkurā laikā. Tā kā pieredzes mums tik pat kā nav nekādas, tad nolēmām doties stundu garā izjādē.

Mika zirgu sauca Mexico, bet manējo Bunny, mums līdzi devās divi pavadoņi – viens pa priekšu, viens aizmugurē. Skati, kas paveras esot zirga mugurā patiešām ir ārkārtīgi interesanti.

Puiši, kas devās mums līdzi izjādē bija ļoti runīgi – stāstīja par rīsu laukiem un to, ka parasti var gadā novākt divas ražas, bet šogad plūdu dēļ būšot tikai viena. Stāstīja arī par to, ka zirgi ir pieraduši gan pie mocīšiem, mašīnām, gan arī pie govīm un suņiem – ūdens bifeļi gan zirgus nedaudz satraucot, jo tiem ir lieli ragi.

Uzzinājām arī nedaudz par jaunuzcelto templi un stūpām (nelieli piemineklīši, kuros tiek apbedītas vietējo ģimenes).

Vairākas reizes zirgiem bija arī jābrien cauri ūdenim – sākumā diezgan seklam – tikai līdz zirga potītēm, bet pēc tam jau nedaudz dziļākam – zirgam līdz ceļiem. Jau esot rančo mūs abus brīdināja, ka zirgiem ūdens ļoti patīkot un, ka galvenais ir neļaut viņiem apstāties un spēlēties, esot nedaudz jāsavelk ciešāk groži un jāiebaksta ar kājām sānos, tad viņi droši iešot uz priekšu. Es pilnībā saprotu zirgus, ūdens bija tik patīkami vēss un diena tik karsta, ka arī es labprāt būtu nedaudz nopeldējusies.

Vienā no reizēm, kad bridām cauri ūdenim, kurā spēlējās bērni, zirgi laikam nedaudz sabijās un centās paspert dažus liktenīgus soļus tālāk no bērniem un nost no taciņas. Mans zirgs Bannijs – paslīdēja dziļākajā ūdenī, bet man cieši turoties pie sedliem bez problēmām tika atpakaļ uz visām četrām un devās tālāk, arī Mika Mexico palika mierīgs, bet zirgs, kas jāja pēdējais ar pavadošo puisi, sabijās nedaudz vairāk un pēc dažām sekundēm dzirdējām plunkšķi un puisis bija ūdenī :) Gan zirgam, gan puisim viss kārtībā – tikai slapji, no otras puses – slapjums lielā karstumā ir zināma ekstra.

Pēc atgriešanās rančo, zirgi tika atalgoti ar vēsu dušu, bet mums piešķīra pa aukstai ūdens pudelītei. Izrādās, ka rančo ir 47 zirgi un daži tikai dažas nedēļas veci – apskatījām mazos zirdziņus un solījām atgriezties vēl.

Pēc atgriešanās viesnīcā baudījām īstu, laisku atpūtu pie baseina, bet jau vēlāk devāmies uz pilsētas centru svētku vakariņās.

Un svarīgākā dienas bilde – viesnīcas īpašnieka suns:


Es esmu Zane un Japānā es strādāju par skolotāju. Šajā blogā rakstu par piedzīvojumiem, iespaidiem, domām un idejām, kas rodas dzīvojot otrā pasaules malā.

RELATED POST

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here