Gandrīz visu dienu lija lietus. Brīžiem klīdām pa pustukšiem tempļiem, brīžiem bridām līdz ceļiem, bet dienas gaitā šķiet nolija visa Latvijas lietus gada norma.
Man patika lietus, tas veldzēja un deva iespēju paskatīties uz tempļiem savādākā gaisotnē. Tempļi pirmajās dienās bija līdzīgi filmas kadriem un pastkartēm, bet tagad piepildīti ar ūdeni un tajos valdīja nemitīga lietus pilēšana un pakšķēšana.
Diena sākās ar Banteay Srey templi, kas tiek uzskatīts par vienu no smalkāk greznotajiem tempļiem visā apkārtnē. Smilšakmens, kas lietots templī ir īpaši ciets, kas ļāvis akmenskaļiem darboties īpaši smalkā manierē. Smalkie akmenī darinātie vijumi izskatās, kā kokā grebti un ir ļoti labi saglabājušies. Templis turklāt ir labi restaurēts, kā arī īpašu auru piedod smilšakmens krāsa, kas ir atšķirīga no citos tempļos redzētā.
Banteay Samre
East Mebon
Ta Som
Preah Khan
Arī pārējos tempļus apskatot lija lietus. Dienas laikā tas tikai pieņēmās spēkā un izmērcēja mūs līdz pēdējai vīlītei. Par visiem tempļiem sīkāk varēs lasīt kādā no nākamajiem ierakstiem.
