November 2011 – Dzīve Japānā

velobrauciens, kurā mūs pazaudēja

Sestdienas rītā 6:30 mēs startējām no Caltex degvielas stacijas, lai dotos pāri Bassac upei cauri pussalai, kurā atrodas dārzeņu un augļu plantācijas.

Sāls lauki Kepā

Pēdējā diena Kepā. Pulksten 14:00 pie Zanes kolēģu viesnīcas mūs gaidīs minibuss. Normāli cilvēki, to zinot, ieplānotu savas pēdējās brīvdienu stundas pie baseina ar žurnāliem un kādu labu grāmatu. Bet mēs izlaidām brokastis, nopirkām ūdens pudeles, sēdāmies virsū mopēdam un laidāmies meklēt sāls laukus.

Mūzikls? Skolā? Kā tas izskatās?

Šoreiz gribu mazliet pastāstīt par skolu. Īstenībā jau tikai par vienu konkrētu notikumu – mūziklu.

Jasmīnu ieleja

Kad pamodāmies, Trušu salā joprojām valdīja miers. Klaiņojošie suņi snauduļoja jūras smiltīs, bet baltie cilvēki snauda savos bungalo kopā ar saviem gekoniem un vistām – kā nu kuram bija paveicies.

Gājiens apkārt Trušu salai, nekaunīgas ķirzakas un dāsna vista

Pēc moto dienas izlēmām, ka esam pelnījuši mazliet atpūtas, tāpēc devāmies uz Trušu salu. Tomēr tā vietā, lai vienkārši atpūstos mēs nolēmām, ka vēlamies apiet apkārt nelielajai salai, kā arī pavadīt tur vienu nakti.

Kepa – brauciens uz Trušu salu

Jau pirms došanās uz Kepu, zinājām, ka vienu no savām brīvdienām gribam pavadīt uz kādas no tuvumā esošajām salām.

Kepa – jūra, piparu plantācijas, krabji, kalni un alas

Trešdien, 9. novembrī, Pompeņā sākās Ūdens festivāls. Tās ir trīs dienu ilgas svinības, kuru laikā notiek dažādi pasākumi, kurus mēs noteikti apmeklēsim pēc gada, bet šogad izlēmām brīvās dienas izmantot, lai iepazītu Kepu.