khmeru valodas nodarbības

Katru otrdienu mums ir valodas nodarbības, uz kurām nāk čaklākie Zanes kolēģi, kuri vēlas iemācīties khmeru valodu. Temps mums ir lēns, regulāri atkārtojam apgūto un lēni ejam cauri vienkāršiem vārdiem un frāzēm. Nevarētu gan teikt, ka mēs būtu gatavi virzīties uz priekšu īpaši ātrāk kā tagad.

Šobrīd esam tikuši tik tālu, ka varam tikt galā ar ikdienas situācijām tirgū un tuk-tukā, bet izejot ārpus mācību klases vārdu krājums ātri vien apsīkstas. Plānoju visu apgūto vielu apkopot vienā lapā, lai atkārtotu un sakārtotu zināšanas. Ir iepirkts arī mini blociņš, kurš tiks ņemts līdzi ik uz soļa lielās klades vietā. Bet arī tas vēl gaida, kad viņā glīti pārrakstīs visu to, ko esam apguvuši stundās.

Pēdējos mēs tikko apguvām augļus. No visa augļu klāsta es esmu ēdis tikai dažus, angliskos nosaukumus zinu kādiem pieciem, bet latviskos tulkojumus varu pateikt tikai trijiem. Ir diezgan interesanti mācīties nosaukumus augļiem, kas redzēti tikai bildēs un tirgus plauktos. Dažus jau esam nogaršojuši, bet par lielāko daļu nav saprašanas, ko ar tiem jādara. Nākamreiz aprakstīšu visus pieminētos augļus, lai rastos priekšstats par to, cik atšķirīgs ir augļu piedāvājums vietējos tirgos.

Ir daži traucēkļi, kas mazliet kavē valodas mācīšanos. Pirmais, droši vien būtu mana mēle. Daudzas skaņas ir grūti uztveramas un vēl grūtāk atkārtojamas. Nākas noklausīties vienu vārdu 3-4 reizes, lai varētu saprast, kādas skaņas tūlīt būs jāatdarina, bet arī ar to mēdz būt par maz. Tālāk nedaudz traucē, ka mūsu grupā visi ir angliski runājošie pret kuriem man ir pamatoti aizspriedumi, ka viņi nespēj tik galā ne ar krievu valodas skaņām, ne ar latviešu mīkstajiem līdzskaņiem. Kad visi pa kārtai atkārto jauno vārdu mani māc aizdomas, ka tas prātā tiek ierakstīts ar anglisku akcentu. Arī pasniedzēja nepalīdz, viņa saprot, ka no baltajiem neko daudz nevar gaidīt un tāpēc visas 8 dažādās izrunas, kas tikko skaļi atkārtotas, slavē ar jūsmīgu “excellent!” Joka pēc esam mēģinājuši pateikt vienu vārdu ar dažādām skaņām (“b” vietā “p”) un abos gadījumos tiekam pie apstiprinājuma, ka vārds ir izrunāts pareizi. Ja vairāk painteresējas, tad var tikt pie skaidrības, bet gadās, ka viss beidzas ar to, ka viņa pasaka, ka pareizā skaņa ir kaut kur pa vidu un mums ir mazas cerības uz īstās atdarināšanu.

Pēdējais un nopietnākais traucēklis ir fonētiskais pieraksts jeb pareizāk sakot tā neesamība. Atceros, kad mācījos angļu valodu bieži tika lietots fonētiskais pieraksts, lai varētu tikt pie pareizas izrunas. Šajā gadījumā mums nav ne fonētiskā pieraksta, ne oriģinālā pieraksta, jo vietējo rakstību mēs nemācāmies vispār. Tā nu kladē ar “latviešu burtiem” tiek pierakstīti skaņas atveidojumi, cik nu precīzi mums tas sanāk. Pārējie visu pieraksta ar anglisku izpratni par skaņām. Interesantā daļa sākas nākamajā nodarbībā, kad pēc šī pieraksta ir jāspēj atšifrēt skaņas, kas tika izteiktas pirms nedēļas.

Šodienas nodarbībā samācījāmies dārzeņu nosaukumus. Šos sanāca iegaumēt diezgan labi, gaidu iespēju tirgū sapirkt ziedkāpostus (pkā kat nā).


Ikdienā es nodarbojos ar to, kas man pašam visvairāk patīk un es varu to darīt arī otrā pasaules malā. Es veidoju mājas lapas un brīvajā laikā blogoju un sekoju līdzi interneta parādībām. Kad internets ir izslēgts, man patīk fotografēt, braukt ar riteni cauri maziem Kambodžas ciemiem, lasīt grāmatas, laivot pa Latvijas upēm un gribētos kādu reizi paskriet, bet šeit ir mazliet par karstu.

RELATED POST

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here