READING

moto brauciens gar Mekongas upi

moto brauciens gar Mekongas upi

Kā jau Miks pagājušajā nedēļā rakstīja – esam nolēmuši vairāk ceļot ar mocīti. Gan tāpēc, ka tas ir ērti, gan tāpēc, ka tā var vairāk ieraudzīt un saprast Kambodžas vienkāršo ļaužu dzīvi :)

Tā kā Ķīniešu Jaunajam Gadam par godu skolā man bija brīva arī pirmdiena, tad nolēmām doties ceļā. Paskatījāmies kartē – un viss bija skaidrs. Gribam braukt uz Kratie – pilsētu, kurā var apskatīt upes delfīnus. Delfīni parasti upēs nedzīvo, tāpēc šie ir pavisam īpaši, un vispār, mums abiem delfīni ir patikuši vienmēr :). Bija skaidrs, ka pa lielajām šosejām, uz kurām noteikumi īsti nepastāv un visi brauc kā traki, braukt mums negribas. Atkal, paskatījāmies kartē un Mikam radās laba doma – gan Pnompeņa (kurā dzīvojam mēs) gan Kratie ir pie upes – domāts darīts, brauksim pa mazajiem celiņiem gar upi. Tādā veidā būs gan viegli iztikt bez kartes (tikai jāuzvaktē lai upe nepazūd), gan arī varēsim iztikt bez braukšanas pa šosejām.

Nu viss jau būtu labi… tikai… tas izrādījās tālāk, kā mēs varam paveikt. Tā kā manas mocīšu braukšanas prasmes vēl joprojām ir visai pieticīgas – nolēmu sēdēt Mika mocīša aizmugurē. Tas savukārt nozīmē, ka braucām lēnāk kā būtu varējuši. Beigu galā pēc 100 nobrauktiem kilometriem un sešām garām un karstām (vidējā temperatūra ap +33) stundām bijām tieši pusceļā – pilsētā ar nosaukumu Kampong Cham.

Kampong Cham ir neliela pilsēta (trešā lielākā Kambodžā, bet kopumā tikai nepilni 70 000 iedzīvotāju), tajā ir dažas viesnīcas un viesu nami, daži restorāni ar (kā izrādās) fantastiski garšīgu ēdienu, franču koloniālā arhitektūra un Tilts. Par tiltu ir atsevišķs stāsts – tas ir bambusa tilts, kas ik gadu tiek celts no jauna. Lietus sezonā tiltu aizskalo upes ūdeņi, bet sausajā sezonā to uzbūvē no jauna. Tilts ir varen izturīgs – pa to var braukt arī automašīnas, bet reāli pārsvarā brauc desmitiem mocīšu un riteņu.

Par franču novērošanas torni, sarunām ar cilvēkiem uz prāmja, bērniem ceļmalās un skatiem, kas brīžiem bija TIK fantastiski, ka pārsteidza un lika apstāties, es jums nestāstīšu. Pasakot vārdos tas neatstāj vajadzīgo varenības, izsmalcinātības, vienkāršības un pārsteigumu efektu. Bet ja nu ir vēlme, tad mazliet no redzētā varat apskatīt te:


Es esmu Zane un Japānā es strādāju par skolotāju. Šajā blogā rakstu par piedzīvojumiem, iespaidiem, domām un idejām, kas rodas dzīvojot otrā pasaules malā.

RELATED POST

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here