nedaudz Singapūras

Vai arī Tev ir licies, ka kārtības nekad nevar būt par daudz? Tad Singapūra ir īstā vieta, ko apmeklēt. Lai arī mums bija stāstīts, ka Singapūra ir sakārtota, organizēta un savākta pilsēta – bija grūti iedomāties ko Tādu… Bet nu sāksim visu no sākuma.

Atceros, kad gāju skolā man bija tāda spēlīte datorā, kur bija jābraukājas ar kuģiem, jāpārvedā preces no vienas pilsētas uz otru un jātirgojas. Ja pietiekoši ilgi spēlēja, tad varēja apceļot visu pasauli – šķiet, tā bija arī pirmā reize, kad atceros domājam par Singapūru. “Tā atrodas otrā pasaules malā un tur ir lētas pērles” – tas ir tas, ko domāju. Atceros, ka man Singapūra likās TIK tālu, ka tur jau nav pat nekādu šaubu – dzīvē tur noteikti nekad nenonākšu. Atcerējos šo visu nolaižoties Singapūras lidostā.

Maija beigās, kad tur viesojāmies, Singapūrā notika Starptautisks Matemātikas Konkurss, kurā piedalījās komandas no dažādām pasaules malām. Kamēr skolēni risināja uzdevumus, skolotāji varēja klausīties dažādas lekcijas, bet pa vakariem kopā ar Miku apmeklējām dažādas interesantas un skaistas vietas. Brīvā laika, pasākuma ietvaros, bija maz, bet varu droši teikt – izmantojām to lietderīgi.

Zemāk varat apskatīt nelielu video no mūsu piedzīvojumiem Singapūrā. Video būs redzams nedaudz no konkursa atklāšanas, nedaudz iespaidīgās Singapūras arhitektūras, mākslas centrs, kas ir augļa – duriana – formā, ķīniešu un indiešu tempļi, ķīniešu tējas dzeršanas rituāls un ar Miku kopīgā pastaiga pa pilsētas centru un parkiem.

Interesanti, ka Singapūrā ir četras oficiālās valoda un tā ir otra lielākā ostas pilsēta pasaulē. Nolaižoties naktī viss ūdens bija kā nosēts ar kuģiem, desmitiem, pat simtiem kuģu, kas noenkurojušies ostas tuvumā. Singapūra ir ārkārtīgi tīra un sakopta – saka, ka tā neiederoties citādi netīrajā Austrumāzijā. Singapūrā, piemēram, ir aizliegtas košļājamās gumijas. Tās nevar iegādāties nevienā veikalā un, šķiet, nav arī atļauts lietot. Uz visām lielākajām ielām ir novērošanas kameras un par nomestiem papīrīšiem ir bargs naudassods. Par ēšanu un/vai dzeršanu metro, jāmaksā 500 dolāru liels sods. Par ielu šķērsošanu neatļautā vietā – sods. Ir tik daudz sodu un tik daudz noteikumu, ka uz nedēļas beigām vairs jau nav arī nekāds pārsteigums, ka pilsēta ir tik tīra. Paši Singapūrieši arī ir ļoti interesanti ļaudis, tā vien liekas, ka daudzi no viņiem ir tik ļoti pieraduši pie noteikumiem un priekšrakstiem, ka paši nemaz nemēģina pieņemt nekādus lēmumus – ir jau zināms, kas jādara.

Savukārt pasākuma organizācija bija fantastiska – par mums rūpējās visur un vienmēr. Katrai komandai bija nozīmēti divi palīgi, kas neatstāja mūs ne uz mirkli. Pie katras ielas šķērsošanas (pa ceļam no kopmītnēm līdz skolai) stāvēja cilvēks, kas pārliecinājās, ka visi iet pa gājēju pāreju un nevis dažus soļus pirms vai pēc tās. Tā kārtība un likumu ievērošana ir tāda interesanta lieta – uz brīdi liekas, perfekta pasaule, bet nākamajā jau sāc domāt, ka nez vai tādu varētu izturēt ilgāk par nedēļu. Bet laikam jau to ir grūti izstāstīt…

Te arī mūsu video:


Es esmu Zane un Japānā es strādāju par skolotāju. Šajā blogā rakstu par piedzīvojumiem, iespaidiem, domām un idejām, kas rodas dzīvojot otrā pasaules malā.

RELATED POST

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here