READING

kā mēs meklējām jauno dzīvokli

kā mēs meklējām jauno dzīvokli

Mēs meklējām sev jaunu dzīvokli

Gribas, lai būtu iespēja tikt pie kā labāka vienlaikus maksājot mazāk. Jauka kombinācija, vai ne? Un jaukākais, ka mēs zinām, ka tas ir iespējams. Otrs variants būtu palikt pie esošās summas kam klāt nāktu vairāki būtiski labumi. Pirmkārt, vēlamies, lai dzīvoklis būtu vēl plašāks un gaišāks, lai varētu aicināt ciemiņus un rīkot galda spēļu vakarus, kas būs viena no mūsu šī gada tradīcijām. Vēl gribam papildus guļamistabu, kurā es varētu ierīkot sev nelielu darba vietu, jo gribas, lai darba lietām būtu ja ne atsevišķa telpa tad vismaz kāds lielāks mājas stūris. Īsumā gribam papildus istabu, visus tos pašus jaukumus + vēl kādu papildus jaukumu un cenai būtu jāpaliek tādai pašai, bet ideālajā gadījumā jāsamazinās.

Pirmajā gadā dzīvokli meklējām divas dienas. Vienu dienu ar vienu mākleri, kas mums nespēja piedāvāt neko sakarīgu un otrajā dienā ar citu mākleri – Sokunu, kas mūs aizveda uz vienu vietu, kas mums patika tik ļoti, ka joprojām te dzīvojam un esam priecīgi.

Gada laikā esam saklausījušies tik daudz veiksmes stāstus par izdevīgām cenām un burvīgiem dzīvokļiem, ka ir skaidrs, ka mums ar vajag ko jaunu un labāku. Vispirms mēģinājām paši. Es izpētīju internetus, un šur tur aizgāju uzmest aci. Tad kādā nedēļas nogalē mēs pabraukājām apkārt pa BKK rajonu un papētījām, kas notiek visās tajās mājās, kur izliktas zīmes, ka viņiem ir dzīvokļi. Trāpījām uz dārgām vietām. Skaistām, bet ļoti dārgām (~1200 USD + visādas papildus maksas).

Tā nu ir pienācis brīdis, kad septembris jau klāt, bet īres līgums beidzas mēneša beigās. Sapratām, ka ir laiks meklēt palīdzību. Vispirms devāmies uz nelielu, bet manā izpratnē glaunu mākleru vietu, kur nosaucām prasības dzīvoklim, kuru viņi mums palīdzēs atrast. Vienu dienu pabraukāju apkārt ar mākleri, bet visi viņa piedāvājumi bija tieši tik dārgi, cik mūsu nosauktās cenas augšējā robeža. Turklāt tikai viens vai divi bija patiešām simpātiski dzīvokļi.

Bija pienācis laiks sazināties ar Sokun (es nezinu, kāpēc mēs ar to nesākām), kas jau iepriekš bija palīdzējis citiem ISPP skolotājiem atrast labus dzīvokļus.

Viņš ieradās pie mūsu mājas ar mazo rolleri, kas man bija neliels pārsteigums, jo pēdējā reizē, kad viņu redzēju viņam bija glauns džips. Nav skaidrs, kāpēc tāds “karjeras kritums,” bet mocītis ir viens no jaunākajiem modeļiem un ļoti populārs Pnompeņas bagāto jauniešu vidū tāpēc nav jau tik traki. Uzskrēju pēc savas ķiveres un devāmies Pnompeņas ielās.

Protams, viņš brauc bez ķiveres, jo tā bojājot frizūru, kas īstenībā varētu būt taisnība, jo viņš bija diezgan smalki ģērbies – kā jau kambodžiešiem ierasts gaišs uzvalka krekls ar garajām rokām, uzvalka bikses un kurpes, krietni lietišķāks stils salīdzinājumā ar manu tkreklu un šortiem. Pirms dažiem krustojumiem viņš veikli ar vienu roku uzvelk ķiveri, jo tās ir zināmās vietas, kur stāv policija. Pēc krustojuma ķivere atkal ir nost. Pārējā laikā viņš savā iPhone 4 (vai pat 4S, jo tos tak nevar atšķirt) lasa īsziņas un zvana visiem pēc kārtas. Man atliek tikai sēdēt un cerēt, ka viņš arī pamanīs to mocīti kas mums tieši priekšā strauji izgriež uz ceļa.

Jau pirmais Sokun piedāvātais dzīvoklis ir labs. Arī cena laba, jo rajons tāds patālāks un nepopulārāks. Es jau nokomentēju, ka šis būs viens no dzīvokļiem, kuru nāksies skatīties otru reizi kopā ar Zani. Tad skatāmies otru dzīvokli, it kā liels un labs un nav ne vainas, bet tomēr tādā khmeru stilā, kas mums īsti nav pa prātam. Nospriežu, ka šis ir ierastais gājiens, kad jāparāda, kas sliktāks uz kā fona visi citi dzīvokļi būs labāki. Trešais dzīvoklis jau ir pavisam jauks. Tad nāk ceturtais, tad piektais, tad sestais. Katrs nākamais labāks par iepriekšējo. Tikai pēdējo atkal izbrāķēju, jo tas tieši pie Zanes skolas. Pāri ielai ir redzams pirmsskolas peldbaseins, kur bērni mācās peldēt. Tas neies cauri, lai arī Zanes korpuss ir divus kvartālus tālāk, tas tomēr ir krietni par tuvu darbam.

Pēc visu dzīvokļu apskates ir izvirzījušies divi favorīti. Viens milzīgs, plašs un gaišs ar divām guļamistabām un pat krietni lielu nišu, kur izveidot mājas biroju. Atrodas gandrīz blakus Ķīnas vēstniecībai, bet līdz Zanes skolai gan sanāk kādu 20-30 minūšu brauciens (iepriekšējo 5-10 minūšu vietā). Tātad dienā gandrīz stunda jāpavada ceļā. Pēc Rīgas standartiem tas ir ok, bet šeit kaut kā liekas, ka pēkšņi esam otrā pilsētas malā un vispār atrauti no mūsu pierastās vides. Arī cena ir tā pati, kas jau esošajam dzīvoklim, kas it kā ir ok, bet tomēr gribētos mazliet mazāku summu.

Otrs dzīvoklis ir mazliet mazāks, bet ar labu apdari. Arī divas istabas, ir skaists balkons. Protams, mēbelēts utt. Un pats jaukākais cena, kas ir gandrīz par 100 Ls mazāka kā maksājam šobrīd.

Īsumā, viss beidzās ar to, ka rodas sajūta, ka esmu redzējis visus iespējamos dzīvokļu variantus. Tāpēc mēs kopīgi ar Zani apskatījām trīs labākos dzīvokļus un palikām pie varianta, kas pēc sajūtām bija mājīgākais, kā arī mēs ietaupītu naudu un tiktu pie vienas liekas guļamistabas un ideāla dzīvokļa saimnieka.

Jaunais dzīvoklis

Jaunā dzīvokļa saimnieks ir Lim, kurš, cik saprotu, bija spējis aizbēgt no Sarkano khmeru režīma un 30 gadus nodzīvojis Francijā (Lionā) un tagad strādā Francijas vēstniecībā. Viņš angliski neprot gandrīz ne vārda un sarunājoties ar mums runā franciski. Lieki piebilst, ka es neprotu franču valodu, bet Zanes franču valodas prasmes no atmiņas ir jau pabalējušas (tur vietā noteikti ir nākuši cipari un formulas). Tā nu mums palīdz un tulko viņa brāļa dēls, kas dzīvo vienu stāvu virs mums.

Vispirms mūs iepriecināja tas, ka īpašnieks paziņoja, ka mums uzticas un netika prasīta drošības nauda, kuru bieži mēdz prasīt, lai saimnieks zinātu, ka esam nopietni ņēmēji. Vēl viņš bija pamanījis, cik aizdomīgi es skatos uz aizvēsturisko TV kasti, kas mums principā neinteresē, bet mēs to lietojam, kā ārējo ekrānu, lai no datora skatītos filmas. Nākamajā dienā, kad parakstījām dzīvokļa līgumu, Sokuns ziņoja, ka no rīta dzīvoklim ir nopirkts jauns TV, kas maksājot gandrīz tik pat cik mūsu viena mēneša maksa. Uz mūsu balkona īpašnieks bija sagādājis dažādus zaļumus, kā arī apsolījās sagādāt dzīvoklim visu, kas vien mums būtu nepieciešams. Vēl mūs pabrīdināja, ka katru dienu ap 9 no rīta, blakus mājā vienu stundu taisa troksni, jo tur ar kaut kādas ierīces palīdzību tiek spiestas kopā skārdenes. Katru reizi, kad viņu satikām viņš izrādīja rūpes par mums un mūsu jauno mājokli gan vārdos, gan darbos.

Mēneša beigās vāksimies uz jauno dzīvokli un tad jau redzēs, kā mums tur ies un vai patiks dzīvokļa apkārtne, kuru jau vienu dienu paspējām papētīt, apbraucot pāris cilpas ap kvartālu.

P.S.

Šādi izskatās īkšķis, kad Kambodžā ir “jāparaksta” daži dokumenti. Turklāt īstu parakstu nemaz nevajadzēja, tikai šādu īkšķa nospiedumu.

Citās ziņās.

Pirms laika pamanīju nelielu eļļas peļķīti zem mazā mocīša. Šodien beidzot aizbraucu salabot. Meistars riktīgi feins. Nomainīja blīves, uzlādēja akumulatoru, uzpildīja eļļu un pie reizes ierīkoja man “pīkstuli,” kas pīkst, kamēr ir ieslēgti pagrieziena rādītāji, kurus citkārt spožajā gaismā nevar pamanīt un var aizmirst, ka tie ir ieslēgti. Papildus tam, tiku pie patīkamas pļāpāšanas un vienas no labākajām kafijām Pnompeņā. Kopējās izmaksas 5$, kas ietver detaļas, eļļu, darbu, kafiju un labāko servisu Pnompeņā. Droši vien jāpiebilst, ka serviss izskatās pēc viena saules sarga un diviem plastmasas krēsliem.

Ikdienā es nodarbojos ar to, kas man pašam visvairāk patīk un es varu to darīt arī otrā pasaules malā. Es veidoju mājas lapas un brīvajā laikā blogoju un sekoju līdzi interneta parādībām. Kad internets ir izslēgts, man patīk fotografēt, braukt ar riteni cauri maziem Kambodžas ciemiem, lasīt grāmatas, laivot pa Latvijas upēm un gribētos kādu reizi paskriet, bet šeit ir mazliet par karstu.

RELATED POST

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā
Please Add Widget from here