Agnis Kambodžā

Viens no pagājušā gada foršākajiem notikumiem bija brāļa atbraukšana ciemos uz Kambodžu. Jau spetembrī, kad uzzinājām, ka Agnis varbūt būs pie mums ciemos, sākām plānot, kur viņu vajadzētu aizvest, ko parādīt, ko iedot pagaršot. Tā kā nu jau iet mūsu dzīves trešais gads šeit Kambodžā, tad lielākā problēma īstenībā bija – ko mēs varam paspēt parādīt dotajā laikā? Ko izlaidīsim un ko noteikti neizlaidīsim?

Diemžēl, uz pasūtījumu brīvdienas skolā nevaru dabūt un man brīvi bija tikai vakari un nedēļas nogale. Dienas laikā Miks uzņēmās gida lomu un parādīja Pnompeņu. Vienu pēcpusdienu aizbraucām pāri upei ar prāmi un apskatījām zīda aušanas vietu. Bijām dažādās gardās vakariņās, jo ēšana šeit viennozīmīgi ir viena no neizlaižamām izpriecām. Satikām mūsu draugus un kolēģus. Un, nevienam ne par pārāk lielu pārsteigumu, nedēļas nogalē bijām Kepā. Mūsu iecienītākajā Kambodžas pilsētiņā. Tur, bez ierastajiem apskates objektiem – piparu plantācijām, templīša kalna galā, krabju tirgus un pankūku kafejnīciņas, pamanījāmies arī redzēt milzīgus cilvēku pūļus, kas ieradušies un Kambodžas rok-koncertu. Viesnīcas īpašnieks stāstīja, ka tur esot tūkstošiem cilvēku, īpašā vietā esot telšu pilsētiņa 600 cilvēkiem, esot ieradušies ap 40 rok-zvaigznēm, kas uzstājās pasākuma ietvaros. Viss pilsētas centrs bija nobloķēts – pārvietoties varēja tikai ar kājām. Mēs paši redzējām kā boksējās cilvēki ielas vidūs uzstādītā arēnā un devāmies tālāk lielās mūziķu skatuves virzienā. Bet ieraugot cilvēku pūļus un apsverot, ka vajadzēs nākt arī atpakaļ – nolēmām par labu vakariņām un līdz lielajām cilvēku masām nemaz neaizgājām.

Atpakaļ ceļā no Kepas bijām nolēmuši brāli aizvest arī uz Phnom Chisor templi. Līdz šim nevienus savus ciemiņus tur vēl nebijām veduši un ar templi mums saistās ļoti labas atmiņas. Otrajā nedēļas nogalē pēc ierašanās Kambodžā uz turieni devāmies ar sabiedrisko autobusu – kas ir piedzīvojums jau pats par sevi. Tas bija arī pirmais templis, ko paši redzējām Kambodžā un skats, kas paveras no tempļa (tas atrodas kalnā) ir tik iespaidīgs, ka bilde izdrukāta lielā izmērā karājas pie mūsu sienas. Mazliet baidījāmies, ka mums tur tik ļoti patika, jo neko citu vēl nebijām Kambodžā redzējuši, un ka otrreiz skatoties templis vairs neliksies tik īpašs. Taču izrādījās, ka visas bažas bija pilnīgi liekas – templis bija varen iespaidīgs, skats fantastisks un kāpums pa trepēm kalnā tik pat traks, kā pirmajā reizē. Prieks, ka tur aizbraucām un prieks, ka nolēmām tieši šo vietu parādīt arī brālim.

Te arī īss video par mūsu piedzīvojumiem Agņa ciemošanās laikā.


Es esmu Zane un Japānā es strādāju par skolotāju. Šajā blogā rakstu par piedzīvojumiem, iespaidiem, domām un idejām, kas rodas dzīvojot otrā pasaules malā.

RELATED POST

  • Daiga

    Skaisti, aizraujoši, nostaļģiski…

  • VitaStiģeŠkuškovnika

    Ļoti foršs apraksts un video! Tāds priecīgs un mīļš :)

  • Agnim labi piestaav taa cepure.

INSTAGRAM
Ieskaties mūsu ceļojumos un ikdienā